sestdiena, 2010. gada 5. jūnijs

good girl gone bad?

kas jauns noticis viņas dzīvē pa šo laiku? tik daudz, ka vienā piegājienā to nemaz nevar izstāstī! viņa pirms pāris mēnešiem vēl bija kārtīga meitenīte, kura dzīvoja perfekti sagrautā pasaulē. ar to es domāju, ka pasaule kurā viņa dzīvoja bija ārēji perfekta, lai arī iekšā viss bija drūms un sagrauts. neviens pat iedomāties nevarēja, kas notiek šīs nevainīgās meitiņas galvā un sirdī. tur dzīvoja sāpes, skumjas, vientulība. šī situācija gan nav nopietni mainījusies, vienīgi klāt nācis naids, agresija un milzīga vienalzība. viņa ir izmainījusi savu pasauli līdz nepazīšanai. tagad viņai ir draugi, pilnīgi izmainīts ģērbšanās stils un tetovējums. roze. viņa dievina rozes. asinsarkanās.
viņa ir stipra. ne fiziski, bet morāli. to, ko viņa jūt, viņa slēpj dziļi sevī, ļaujot citiem domāt, ka viņa ir pohujsite līdz sirds dziļumiem. esot kopā ar jaunajiem draugiem, viņa atbrīvojas. bieži dejo iecienītajā rock-mūzikas klubā, blondajiem matiem plīvojot.
viss bija paciešams, līdz viņa satika viņu. lai nejauktu prātu ar pārāk daudz "viņa" un "viņš", turpmāk viņa tiks apzīmēta kā D, bet viņš kā M. viņš arī tika uzaicināts piebiedroties tusēt kopā ar viņiem. viņa uzreiz ievēroja M perfekto smaidu, kas lika viņas vēderā dejot tauriņiem, skanīgos smieklus un noslēpumainās acis, kuras iespējams slēpa tik pat daudz emociju, kā D sirds. viņš bija atturīgs, bet tajā pašā laikā komunikabls. un viņš skatījās tieši viņas acīs un smaidīja. jā, viņš bija ideāls.
tajā vakarā viss, kas viņu sarpā notika bija tikai apmainīšanas skatieniem un smaidiem. viņa nevarēja sagaidīt piektdienas vakaru, lai atkal satiktu viņu. bet šajā piektdienā viņš klubā nebija. viņa jutās vīlusies, jo šis noslēpumainais cilvēks licis viņai par to domāt visu nedēļu un viņai pat nav viņa telefona numura.
svētdien bija labdarības balle, kuru rīkoja viņas vecāki. viņa ienīda šīs balles. turklāt viņas sirds plosījā kā negudra M dēļ. mīlestība no pirmā skatiena? pavisam noteikti. bet uz šo balli bija jāiet. savādāk draudēja mājas arests visā tā krāšņumā. balle bija skaista. tajā bija dzīvā mūzika un daudz cilvēku skaistos tērpos. viņa bija izvēlējusies melnu, mežģīņotu kokteiļkleitu un jutās neiederīga starp sievietēm greznajās vakarkleitās. viņa bija pārsteigta, kad grupa sāka spēlēt apocalypticas bittersweet. viņa dievina šo dziesmu. pēkšņš pieskāriens viņas rokai. čuksts ausī - "vai drīkstu lūgt uz deju?" viņa atpazina šos smieklus. viņš.
"es gan neesmu dejotājs, bet šīs dziesmas laikā nespēju nosēdēt malā." viņš teica.
viņa pasmaidīja. viņš pievilka viņu sev cieši klāt. viņa juta, ka viņas ķermenis trīc. viņa bija uztraukusies.
"es ceru, ka tev par mani neradīsies nepareiz priekšstats. parasti es vispirms iepazīstos, pirms aicinu dejot, bet.."
"kušš.. vienkārši dejosim, labi?" viņa čukstēja.
kad dziesma beidzās, viņi atrada klusu vietu uz āra terases. viņi nerunāja. vienkārši sēdēja un skatījās zvaigznēs. zālē skanēja sweet disposition. un tad viņš viņu noskūpstīja.
tagad viņi nav tikušies 2 nedēļas. viņi vēljorpojām nezin viens otra vārdu. viņa nespēj nedomāt par M ne mirkli.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru